Sacensības Klaipēdā

Kā jau pēdējā laikā parasts – sacensības ieilga un atgriezāmies laužoties cauri negaisiem vēlu vakarā…

Visumā gāja jautri – izmitināja mūs visus vienā istabiņā, bez labierīcībām un leduskapja. Tā kā līdzpaņemtos produktus nācās izmest, bet veikala uz tās pussalas NAV KĀ TĀDA!!! Nācās ieturēt banānu diētu un baroties ar apšaubāmas kvalitātes minipicām un čeburekiem, kurus tirgoja uzticību neieviesoš kiosks pie prāmja pārceltuves. Bija arī civilizētākas padomju laiku ēstuves, kuras no tiem pašiem padomju laikiem ar nav uzfrišinātas, bet CENAS gan kā Eiropā!!! Līdz ar to ne visi iztika bez saindēšanās… Dušas telpu arī atradām tikai pateicoties mūsu meiteņu acīguma – nez kur tie vietējie dodas ar dvieli uz pleca? Ahā! A mums teica dušu nav, dušu nav…

Sacensību organizācija arī varēja būt augstākā līmenī – nepārtraukti viss aizkavējas un ik pa brīdim tiek rīkots vietējo saiets, lai izspriestu pēc kādiem noteikumiem šausim tālāk… Jāpiezīmē, ka 90% no dalībniekiem noteikumus zin lielos vilcienos. Es pat teiktu – ĻOTI LIELOS!!!… Pārejie vēl dzīvo padomjlaikos vai vienkārši ir atnākuši pašaudīties… (izņēmums varētu būt Šigauskas un Babiņina, ko es arī apšaubītu…). Sestais prāts man jau mājās teica – piešaujiet visas distances! Un mēs nekļūdījāmies, kad izrādījās, ka visi šaus vienā, pieaugušo, konkurencē!!!

Nezskatotie ne uz ko mūsu jaunieši (kuru dēļ arī īstenībā braucām uz šīm sacensībā) nostartēja LABI! Amatnieks – sāka neslikti: 90m-287, 70m-314, 50m-317, 30m notika lūzums… Sagribējās mūsu kadetam pacīnīties – rezultātā pazaudēta šāviena sajūta, knaps sešinieks uz 30m un īstenībā “noraktas” sacensības! Ar mokām izspiestais 341 punkts un uzvara kvalifikācījā ar rezultātu 1259 p. atspēlējās turnīrcīņās. Jānis paliek 4.v. Cerams, ka līdz Vācijai atkopsies…

Lapiņam gāja kā pa celmiem – brīžiem labi trāpījumi mijās ar pilnīgiem “kakšiem”, bet komandu cīņā viņš gāja kā lauva un praktiski “vilka” komandu (patiesības vārdā jāmin, ka arī gandrīz nogremdēja, bet shoot off atkal viss bija kārtībā) – vīriešu komanda izcīna 2.v. Lapiņš tiek uzskatīts par manu dēlu un es automātiski arī kļūstu par Lapiņu, pēcāk visi atvainojas un apbalvošanā jau ir divi Lapsiņi!!! Joprojām tēvs un dēls… Lai nu kā, bet vecais Lapsiņš tā arī nespēj “iešūpoties”, kvalificējas ar 1213 p. 5.v., pirmajā cīņā zaudē “sīkajam” Baranauskam un paliek kaut kur beigās…

Oksana Jurčenko arī nerāda savus labākos sniegumus, jādomā, ka tas vēl joprojām saistīts ar inventāra piedzīšanu, kaut gan uz 70m izšaujot 261 p.uz 60m nevajadzētu tomēr trāpīt tikai 252…

Anete meitene cīnās, viņai sanāk, jāsaka gan, ka tas viņai nenāk viegli. Bet darbs dara darītāju un uzvara mīl rūpes! Anete ar 1216 kvalificējas kā otrā un pēc turnīrcīņām izcīna 3.v.

Santa Bērziņa, pagājušo nedēļu no 60 m šāva knapi 200 p. … Un PĒKŠŅI “atvērās”: 70m-249, 60m-279, 50m-292!!!, 30m-327!!! (otrais labākais rezultāts starp visām sievietēm uz 30 m), kvalificējas 4.v., izpildot Sporta meistara kandidāta normatīvu un uzstādot 4 (!!!) personīgos rekordus ar rezultātu 1147 punkti! PATIESS PRIEKS UN GANDARĪJUMS!!!

Arī sieviešu komanda izcīna 2.v.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *