Nakts no 26. uz 27. augustu bija jautra – kaut kādi apdzērušies sīkie, ap 3.naktī, zem viesnīcas logiem, kareivīgās balsīs, piedāvāja viens otram kaut kādas seksuālas darbības… Tad nez kāpēc viens otru sāka apsaukāt par pludmali (es jau to angļu valodu ne visai, bet mūsējie skaidroja, ka tā neesot domāta pludmale, bet suņu meitene…). Lai nu kā, pēc kārtīgas izbļaustīšanās un nelielas dūru cīņas viss atkal norima un viesnīcnieki varēja mierīgi turpināt dusēt līdz rītam.
Pēc pirmās turnīrcīņu dienas krieviem jau bija divas bronzas un vakariņu laikā tika vērti vaļā litrīgie melnie Danieli. Jau iereibušie krievu treneri diezgan brutāli sāka uzmākties ar savu dzērienu pārējo komandu treneriem, tjipa „ti nas uvažaješ?”. Man kā bijušajam padomju pilsonim (un vēl dažiem – Baltkrievu, Armēņu, Moldāvu treneriem) nesagādāja lielas problēmas iztukšot krūzītes saturu, bet nabaga bulgārs mocījās ilgi, taisnojoties „ja tak ņemagu, ja po čutj, čutj…” Tad iestājās vispārējs apjukums jo dzira bija beigusies un es veikli nozudu pie savējiem.
Komandu finālu laikā (kamēr šāva kompatnieki) trenējāmies uz treniņlauka. Diemžēl nekā cerīga neredzu. It kā šauj mūsējie ne sliktāk par pārējiem (es pat gribētu teikt – LABĀK!), bet trāpa daudz sliktāk… Arī laiks sāka apmākties un saceļas vējš, tāds ne pa jokam.
Pēc pusdienām sēžot tribīnēs un skatoties junioru komandu cīņas par zeltu jau jāvelk siltās jakas. Vēji pūš uz nebēdu un korejietis iešauj četriniekā, bet vienalga komanda uzvar ar vairāk kā 10 punktu pārsvaru… Izskatās, ka viņi vienkārši ņirgājās par pretinieku…
Vakariņās Kolumbijas meitene atrada porcijā tārpu… Meičai histērija, rauj uz vemšanu… Atskrien pavāre – tjipa: kas noticis? Kas noticis? Viņai parāda histērijas vaininieku. Atbilde tika pavadīta ar mežonīgu smieklu šalti – ui, ui on tze takov malenkij!!!
Sāk arī līt… Pēdējā nakts viesnīcā un rīt pēc baļļuka aiziet uz Baltkrieviju. Ja rīt nebūs normāls laiks – nešausim.
Abi censoņi sapirkušies kaudzēm atsvarus un sakāruši lokam visās malās.
Laiks ir jauks, saulains, brīžiem uzpūš vējiņš un treniņš izdodas uz godu. Dabūju arī pats pašaut… Diez kas nav pēc 8 dienu pārtraukuma…
Lielās Britānijas meitenes šauj ar kompatnieku tupot uz ceļiem – laikam kaut ko nogrēkojušās.
Individuālie fināli nebija tik interesanti, kaut skatītāju pilnas tribīnes. Pārsvarā viss prognozējams un kārtējais korejiešu šāviens 3-niekā jau nebija nekāds pārsteigums.
Jaunieši gatavojas ballei, čempionāts ir beidzies un arī manas īsās reportāžas. Ceru, ka bija interesanti.