Kā jau bija gaidāms čempionāts notika vecajā, labajā bumbu bedrē, zem Viļņas basketbola skolas (bijušā padomijas pretgaisa uzbrukumu patversme). Dalībnieku nebija daudz un man tas nedaudz atgādināja sacensības Rīgā, Dunavas ielā 13, tā, ap gadu 97-tīto. Viss sākās ar to, ka mūsu Kārlēnu pēkšņi pieliek pie tiem zirgiem – junioriem, un liek šaut pa mērķi-trijnieku (laikam nav jāskaidro, ka Kārlis to dara pirmo reizi!…). Otrs jaunums – meitenes turnīros cīnīsies vienā konkurencē ar puišiem… Esam ciemiņi un visam piekrītam. Kārlis šauj varonīgi (neviena M!), uzrāda savu personīgo rekordrezultātu (510 punkti (258+252)) un kvalificējas kā trešais. Anete kvalificējas kā pirmā, Marina – trešā. Sākās turnīri. Es jau uz reiz teicu meitenēm: lai kā arī nebūtu, bet jūsu pirmās cīņas uzvaras gadījumā jums nākošajā būs jācīnās ar mani! Tā diemžēl sanāk pēc turnīrrežģa… (ak piemirsu – kvalificējos kā pirmais (287+288=575)). Turnīru Kārlis atšāva kā ērglis un saglabāja savu, godam nopelnīto, trešo vietu!!! Marina ar 6:0 uzvar pirmo veci, kurš stājas pretī un tad liek pasvīst otrajam – izraujas ar 2:0, notur 2:2, panāk 3:3 un tad spēka nedaudz pietrūkst un zaudējums 3:7… Anetei ar Gerdu līdzīga cīņa un arī, diemžēl, zaudējums 3:7… Lapsiņš-Gerda. Nu nezinu, kas tiem sievišķiem uznāk. Kvalifikāciju šauj tā – nekā, bet kad jācīnās, pēkšņi: 28, 30, 29, 29 utt. Sāk pārņemt šausmas!!!… Lai nu kā veči – šoreiz mūs neviens sievišķis nepiesmēja! Fināla cīņa pret “mikrofonu” arī UZVARA un 1.vieta!!!
P.S.1.Braucu uz Viļņu ar vienu domu – sen, ļoti sen neesmu šāvis tos 18m. Pirmkārt tas būs man atskaites punkts (rezultāts ar kuru salīdzināt nākamos) un galvenais – pārbaudīt šaušanas tehniku, kuru esmu ieplānojis šo treniņjsezonā likt kā dominējošo mūsu Kluba sportistiem (jaunā grupa jau pie viņas strādā un rezultāti ir cerīgi). Kā redzams – rezultāts cerīgs. Atliek tikai darbs un JAUNAS UZVARAS!!!
Eduards.